“Stāstot, kā tas ir”, jūs varat sajukt. Lūk, kā rīkoties

Vai, mēģinot būt tiešam, jūs bieži jūtaties pārāk stiprs?

Vai jūs tiek saukts par uzmācīgu, rupju, nejūtīgu vai tiek piešķirtas citas līdzīgas iezīmes?

Jums var patikt teikt lietas tā, kā tās ir, jo sišana pa krūmiem nav jūsu stils. Taču godīga un tieša saziņa, kurā trūkst līdzjūtības, var likt citiem justies aizvainotiem, dusmīgiem un īgniem.

Kad citi sarunā uztver necieņu, viņi vai nu noslēdzas, vai pāriet uz aizsardzību. Kad jūs saskaraties pārāk skarbi, citi var jūs slepeni ienīst. Tā vietā, lai veicinātu sadarbību, šādas sarunas var sabojāt attiecības.

Pastāv smalka robeža starp tiešu un neuzmanību. Pārkāpt robežu no tiešuma uz rupjību ir viegli, ja nepievēršat uzmanību savam komunikācijas stilam.

Piemēram:

• Tiešā veidā: jūs neesat izmantojis labu kodēšanas praksi, kas apgrūtina koda lasīšanu un izpratni.

• Nepārdomāts: jūsu kods ir sūdīgs. Tu esi baigais kodētājs.

  
  

• Tiešā veidā: man šobrīd ir pārāk daudz lietu. Šobrīd es nevarēšu jums palīdzēt.

• Nepārdomāts: Vai jūs neredzat, ka esmu iegrimis darbā? Beidz mani mocīt.

  
  

• Tiešā veidā: es domāju, ka jūsu ideja noteiktos scenārijos var nedarboties. Vai mēs varam izmantot dažus lietošanas gadījumus, kas man ir prātā, lai novērtētu tā iespējamību?

• Nepārdomāts: jūsu ideja nekad nedarbosies. Tā vietā, lūk, ko es iesaku..

“Stāstīšana, kā tas ir”, var padarīt jūs par stulbi, ja koncentrējaties tikai uz patiesības izteikšanu, nerūpējoties par sāpēm, ko tā var radīt citiem. Godīgums ir apbrīnas vērts tikai tad, kad tas nesāp.

Kad mēs sakām kaut ko tādu, kas mūs baro un pacilā apkārtējos cilvēkus, mēs barojam mīlestību un līdzjūtību. Kad mēs runājam un rīkojamies tādā veidā, kas izraisa spriedzi un dusmas, mēs barojam vardarbību un ciešanas.

— Thích Nhất Hạnh

Māksla efektīvi izteikt sevi prasa rūpīgu saziņu, lai jūsu vēstījums tiktu ne tikai saņemts, bet arī cienīts un novērtēts. Lūk, kā aizstāvēt sevi, lai netiktu nepareizi interpretēts kā rupjš vai kontrolējošs.

Pievērsiet uzmanību saviem vārdiem

Tiešums ir viltīgs, jo tas skar cilvēka emocionālo sistēmu. Sakot lietas, kas saskan ar viņu uzskatiem, rodas priecīgas sajūtas, savukārt pretrunīgu vēstījumu nodošana izraisa negatīvas reakcijas.

Lielākā kļūda, ko cilvēki pieļauj, būdami tieši, ir nepievērš uzmanību lietotajiem vārdiem.

• Tas nekad nedarbosies.
• Tu esi tuvredzīgs.
• Tā ir muļķīga kļūda.

Šāda valoda noteikti atbaida citus un uzreiz nostāda tos pret jums. Apvainot citus, izsakot personiskas piezīmes vai cenšoties pierādīt, ka viņi ir nepareizi, ir liels nē. Tie izraisa intensīvas negatīvas sajūtas, kas liek viņiem nostādināt aizsardzību:

1. Tādu vārdu vispārināšana kā “vienmēr” un “nekad”.
2. Uzspiežot vārdus, piemēram, nevar, nevajadzētu, ir, jāpakļaujas, ir.
3. Vārdi, kas izaicina viņu raksturu, piemēram, slikti, prasīgi, neprofesionāli, rupji.
4. Sprieduma pieņemšana ar tādiem vārdiem kā kļūda, neveiksme, nepieņemami.

Ja esat tiešs, jums jābūt īpaši uzmanīgam ar izvēlētajiem vārdiem.

Izvairieties no vārdiem, kas izklausās nosodoši vai var tikt nepareizi interpretēti. Nesanāk pārāk spēcīga. Runājiet par problēmu, nepadarot to personisku. Izsakiet savas bažas nenosodošā neitrālā tonī.

Augsti izglītoti cilvēki mēdz arī piešķirt lielu vērtību loģikai un neievērot emociju nozīmi. Protams, jūs nevarat uzvarēt debatēs ar emocionālu argumentu, taču saruna nav debates, un cilvēki pēc savas būtības ir neloģiski. Mēs esam emocionālas būtnes. Lai noņemtu vai mēģinātu noņemt emocijas no sarunas, tiek iegūta liela nozīme un nozīme

- Seleste Hedlija

Īsāk sakot, esiet uzmanīgs. Rūpīgi pārdomājiet sava teiktā ietekmi un izvairieties no emocionāli uzlādētiem vārdiem, kas padara tiešu sarunu neefektīvu. Līdzsvarojiet godīgumu ar empātiju. Izsakiet savas domas, vienlaikus apzinoties, ka tas nerada interpretāciju, kas traucē mieru vai neizraisa pārpratumus.

Sabalansējiet viedokli ar izmeklēšanu

Kad kādam nepiekrītat vai jums ir atšķirīgs viedoklis, tā vietā, lai uzbruktu, uzspiestu un steigtos ar savu viedokli, sāciet ar zinātkāri.

Uzdodiet jautājumus, lai saprastu viņu viedokli:

• Kādi pierādījumi apstiprina viņu argumentus?
• Kādas citas iespējas pastāv?
• Kādi ir riski un pieņēmumi?
• Kā viņi to atrisinātu?

Vai mēs visi nezinām, kā uzdot jautājumus? Protams, mēs domājam, ka protam jautāt, bet nepamanām, cik bieži pat mūsu jautājumi ir tikai vēl viens stāstīšanas veids — retorisks vai tikai pārbauda, vai tas, ko domājam, ir pareizi. Mēs esam neobjektīvi stāstīt, nevis jautāt, jo mēs dzīvojam pragmatiskā, problēmu risināšanas kultūrā, kurā tiek vērtētas lietas un stāstīt citiem, ko zinām.

— Edgars H. Šeins

Steidzoties ar savu viedokli, tas noteikti izraisīs pretestību, nevis pievērsīs uzmanību, ko jūsu domas un idejas ir pelnījušas. Parādot ziņkāri saprast citus, tiek radīta veselīga dialoga iespēja, kurā var dalīties ar informāciju un to pieņemt.

Piemēram:

• Tā vietā: jūs vienmēr ierodaties vēlu uz sapulcēm. Jūsu uzvedība lutinās arī citus komandas locekļus.

• Sakiet šādi: Pēdējās 2 sanāksmēs es pamanīju, ka jūs atnācāt 10–15 minūtes pēc sapulces sākuma. Kā laicīgi ierasties uz sanāksmēm un rādīt labu piemēru citiem?

  
  

• Tā vietā: jums ir jāļauj citiem cilvēkiem runāt diskusijās. Neļaut citiem runāt ir nepieklājīgi.

• Sakiet: dažādu viedokļu uzklausīšana palīdzēs mums pieņemt labākus lēmumus. Kā jūs varat mudināt citus piedalīties diskusijās?

Esiet tiešs, uzdodot jautājumus, nevis spriedumi un viedokļi . Jūs, visticamāk, tiksiet uzklausīts un, visticamāk, panāksiet kopīgu vienprātību, nevis nonāksiet konfliktos.

Atbalstiet to ar pierādījumiem

Tieša saziņa bieži ietver spēcīgus viedokļus — jūs kaut kam stingri ticat un neredzat, kā citi var domāt citādi.

• Darīsim to šādi…
• Tam nav jēgas.
• Esmu 100% pārliecināts, ka tas darbosies.

Bet, ja jūs dalāties ar savu viedokli, nesniedzot kontekstu vai aprakstot, kā jūs nonācāt pie noteikta secinājuma, nevis vērtīgu viedokli, tas var izpausties kā augstprātība.

Pamatojot savu tiešo viedokli, atbalstot to ar ticamiem informācijas avotiem, eksperimentiem vai citiem atbilstošiem datiem, jūsu apgalvojumi var kļūt mazāk izturīgi un, visticamāk, tiks uzklausīti un pieņemti.

Piemēram:

• Pagājušajā mēnesī mēs veicām vairākus eksperimentus. Dati liecina, ka [kopīgojiet galvenos datu punktus]. Manuprāt, labāks risinājums, ko īstenot, būs…

  
  

• Es domāju, ka jūsu ieteiktais var nedarboties. Lūk, kāpēc…

  
  

• Esmu ļoti pārliecināts, ka tas darbosies, jo…

Ārkārtas prasībām ir nepieciešami ārkārtas pierādījumi.

— Kārlis Sagans

Esiet vaļsirdīgs, neieejot augstprātības sfērā, izskaidrojot savu domāšanas procesu, tādējādi dodot iespēju citiem saprast jūsu vārdus.

Sajauciet pārliecību ar pazemību

Pārliecība ir nepieciešama, lai paustu savu viedokli, bet ja, mēģinot izskatīties pārliecināts, jūs aizmirstat praktizēt pazemību?

Pārliecība par savu toni, vārdiem un ķermeņa valodu var uzreiz piesaistīt citu uzmanību, taču pārliecība bez pazemības drīz kļūst atbaidoša.

Svarīga ir pārliecība, cik ļoti tu tici sev. Taču tikpat svarīga ir pazemība, lai zinātu, kur jums neizdodas. No tā, kas var radīt augstprātību nesatricināmā pārliecībā, to izvairās pazemība.

Pārliecināta pazemība ir ticība mūsu spējām, vienlaikus apzinoties, ka mums, iespējams, nav pareizā risinājuma vai pat mēs nerisinām pareizo problēmu. Tas mums rada pietiekami daudz šaubu, lai vēlreiz pārbaudītu savas vecās zināšanas, un pietiekamu pārliecību, lai gūtu jaunas atziņas.

- Ādams Grants

Tieša saziņa bez pārliecinātas pazemības ir katastrofas recepte. Jūsu pārliecība, kurai vajadzētu padarīt jūsu saziņu vieglu un uztveramu, bez pazemības var radīt pretēju un nevēlamu efektu.

Neizmantojiet varu ļaunprātīgi

Jūs varat būt zinošāks, pieredzējušāks vai jums ir labāks amats, taču tas nav pietiekams iemesls, lai citi jūs uzklausītu.

• Esmu vairāk pieredzējis. Es to zinu labāk.

  
  

• Es esmu tavs vecākais. Manam viedoklim vajadzētu būt svarīgam.

  
  

• Uztveriet manas atsauksmes nopietni. Es esmu jūsu menedžeris.

Autoritāte var dot jums spēku pieņemt galīgo lēmumu, tas var likt jums uzvarēt strīdā, bet tas nevar likt jums piedalīties citiem.

Pasūtot citus un gaidot, ka viņi jums akli sekos, tiek iznīcināta viņu motivācija un vēlme palīdzēt jums gūt panākumus. Tas var viņus vērst pret jums un likt viņiem atspēkot visu, ko jūs sakāt vai darāt.

Komunikācijai ir spēks. Taču, tāpat kā jebkura veida varas gadījumā, tā ir jāizmanto efektīvi, pretējā gadījumā tas pārāk bieži var atspēlēties.

— Helio Freds Garsija

Izsakot punktu, apmainoties ar idejām, daloties atsauksmēs vai sakot jebko, kas saistīts ar tiešumu, nejauciet vēstījumā savas zināšanas, pieredzi un nostāju. Nav svarīgi, cik daudz jūs zināt vai cik jums ir taisnība. Ja esat autoritatīvs, vienlaikus tiešs, saruna uzreiz tiks pārtraukta.

Kopsavilkums

1. Tiešumam sarunā ir savas priekšrocības, taču jums ir jāpievērš uzmanība tam, kā jūs sazināties, jo ir viegli necienīt, aizvainot un kaitināt citus, ja esat tiešs.
2. Emocionāli uzlādētu vārdu izmantošana, sakot lietas tā, kā tās ir, var likt otrai personai aizstāvēties un vērst viņu pret jums. Lai būtu tiešs, neesot rupjš, pievērsiet uzmanību izvēlētajiem vārdiem. Esiet nenosodošs un nepadariet sarunu personisku.
3. Jūsu viedoklis būs mazāk uztverams, ja jūs pārāk centīsities likt citiem tevī ieklausīties, neatvēlot laiku, lai vispirms tos saprastu. Jautājumu pievienošana jautājumu veidā var padarīt jūsu tiešumu mazāk atbaidošu un pieņemamāku.
4. Tiešā saziņā, nesniedzot kontekstu vai daloties ar informāciju par to, kā jūs nonācāt pie noteikta secinājuma, citi var jūs nepareizi interpretēt vai šaubīties par jūsu nodomiem. Izskaidrojiet savas domāšanas pamatojumu, lai netiktu nepareizi novērtēti.
5. Pārliecība ir svarīga, ja esat tiešs — tā var uzreiz piesaistīt jūsu uzmanību. Bet bez pazemības pārliecība var pārvērsties augstprātībā un padarīt produktīvu sarunu ļoti maz ticamu.
6. Sava darba stāža, titula vai pieredzes izmantošana ziņojumā ir slikta stratēģija tiešai saziņai. Tā vietā, lai iegūtu uzticību un cieņu, tas var padarīt jūsu teikto vēl mazāk novērtētu.

Sekojiet man LinkedIn vai šeit, lai iegūtu vairāk stāstu.